Mūsu stāsts

No vīzijas līdz darbībai: mūsu ceļš uz ieguldījumiem augsnes veselībā

Klimata pārmaiņām un globālajai sasilšanai ir tālejoša ietekme uz mūsu planētu un sabiedrību.

Cilvēku izraisīta globālā sasilšana tieši veicina arvien biežākas ekstremālas laikapstākļu izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības sistēmas, veicina sliktas ražas, pārtikas nedrošību un ekonomisko nestabilitāti, apdraudot cilvēku veselību, veicinot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un izjaucot trauslo dzīves līdzsvaru uz Zemes.

Veselīga augsne ir vienīgais veids, kā risināt globālās pārmaiņas un nodrošināt vides ilgtspējību. Šis kritiskais komponents ir nozīmīga oglekļa krātuve, kas var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un stabilizēt globālo temperatūru, vienlaikus nodrošinot būtiskās barības vielas augu augšanai un samazinot nepieciešamību pēc minerālmēslojuma.

InBestSoil ir programmas Apvārsnis 2020 projekts, kura mērķis ir sagatavot ietvaru ieguldījumiem augsnes veselībā. Projekta ideja radās, balstoties uz nepieciešamību risināt augsnes degradācijas problēmu, kas skar vairāk nekā pusi no Eiropas augsnēm un katru gadu izmaksā aptuveni 50 miljardus eiro.

Pētījuma InBestSoil ietvaros mēs uzskatām, ka augsnes veselības koncepta pārvēršana darbībā ir ļoti svarīga ilgtspējīgas nākotnes radīšanai. Mūsu mērķis ir izstrādāt veselīgas augsnes sniegto ekosistēmu pakalpojumu un augsnes apstrādes ietekmes ekonomiskās vērtēšanas sistēmu un iekļaut to biznesa modeļos un iniciatīvās. Mūsu mērķis ir mudināt valsts un privātās organizācijas investēt augsnes veselībā un radīt augsnei mazāk kaitīgus produktus, pakalpojumus un vērtību ķēdes. Lai sasniegtu kopīgu mērķi, mūsu projekts apvieno divdesmit partnerus no desmit valstīm, sākot no augstskolām līdz maziem un vidējiem uzņēmumiem, konsultantiem, lauksaimniekiem un NVO.

InBestSoil sniegs datus, pierādījumus, rīkus un modeļus, lai novērtētu, kā ieguldījumi augsnes veselībā var veicināt pāreju uz ilgtspējīgu un ilgtermiņā noturīgu augsnes izmantošanu. Deviņas izpētes platības četros Eiropas bioģeogrāfiskajos reģionos (boreālajā, kontinentālajā, Atlantijas okeāna, Vidusjūras reģionā) un dažādos zemes izmantošanas veidos (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, pilsētās, kalnrūpniecībā). Šāda pieeja nodrošina, ka projekta rezultāti ir būtiski un piemērojami dažādām ieinteresētajām personām un kontekstiem. 

uz augšu