Pamatkoncepcija

Pamatprincipu izpratne: atklājiet mūsu projekta pamatkonceptus

Vērtēšanas metode, kas balstās uz sekundāriem datiem, ko izmanto ārpustirgus ekonomisko vērtību aplēsēm, izmantojot pieejamo informāciju no jau īstenotiem pētījumiem.

Biznesa modelis, kas apraksta pamatojumu tam, kā organizācija rada, nodrošina un nodod tālāk vērtību.

Modelis, kas apraksta visus uzņēmuma biznesa konteksta aspektus, kas nepieciešami rentabilitātes sasniegšanai, proti, vērtības piedāvājumu, būtiskos resursus un kritiskās darbības, attiecības ar klientiem, kanālus, klientu segmentus, izmaksu struktūras un ieņēmumu plūsmas.

Biznesa modeļa inovāciju var definēt kā “principiāli atšķirīga biznesa modeļa iekļaušanu esošajā biznesā” (Markides, 2006, 20 lpp) vai kā “jaunu uzņēmuma biznesa pieeju un jaunu veidu meklēšanu, kā radīt un iegūt vērtību ieinteresētajām pusēm” (Casadesus-Masanell and Zhu, 2013, 464 lpp).

Kopdizains ir labi izveidota pieeja radošai praksei, jo īpaši publiskajā sektorā. Tā aizsākumi meklējami Skandināvijā 1970. gados izstrādātajās līdzdalības projektēšanas tehnikās. Kopdizains bieži tiek izmantots kā vispārīgs termins līdzdalības, koprades un atvērta dizaina procesiem [1].

Dažādu kultūraugu audzēšana vienā zemes vienībā plānotā secībā, lai uzlabotu augsnes veselību un kultūraugu ražu.

Visi nemateriālie, parasti neaizstājamie un tiešā veidā nepatērējamie ekosistēmu biotiskie un abiotiskie produkti, kas ietekmē cilvēku fizisko un garīgo stāvokli.

Procedūra, ar kuru nosaka kopējo gatavību maksāt naudas izteiksmē par ekosistēmas nodrošinātajām precēm un pakalpojumu plūsmām. Tas atspoguļo individuālās vēlmes, vajadzības un uzskatus.

Radītas funkcijas, procesi un īpašības, kas rada šķietamu vai faktisku negatīvu ietekmi uz cilvēka labklājību.

Pozitīvi ekosistēmas ieguldījumi cilvēku labklājībā.

Izmērāms rādītājs, kas raksturo situāciju.

Metodoloģija ietekmes uz vidi novērtēšanai, kas ņem vērā visus komerciālu produktu, procesu vai pakalpojumu dzīves cikla posmus.

Tirdzniecības vietās pārdoto vides preču un pakalpojumu (ekosistēmu pakalpojumu) ekonomiskā vērtība. Tas atspoguļo to, cik cilvēki patiesībā par tiem maksā.

To preču un pakalpojumu pieejamības vai kvalitātes izmaiņu ekonomiskā vērtība, kuras nav paredzēts pārdot tirdzniecības vietās.

Visi ar uzturu saistīti un nesaistīti materiāli un enerģētiskie produkti no dzīvām sistēmām, kā arī abiotiskā produkcija (ieskaitot ūdeni).

Lauksaimniecības prakse, kas uzlabo augsnes un ekosistēmu veselību. Atjaunojošu metožu piemēri ir viraugu izmantošana, saudzējoša augsnes apstrāde, augseka, agromežsaimniecība, holistiskā ganīšana un ūdens infiltrācijas struktūras.

Visi veidi, kā dzīvie organismi var ietekmēt vai regulēt apkārtējo vidi, kas savukārt ietekmē cilvēka veselību, drošību vai komfortu, kopā ar abiotiskiem ekvivalentiem.

Tehnoloģiska un sociāla inovācija, tostarp jaunas stratēģijas, koncepcijas, idejas, institūcijas un organizācijas, kas uzlabo sociāli ekoloģisko sistēmu spēju radīt būtiskas ekosistēmu pakalpojumu kopas. Tie var uzlabot spēju mācīties no dinamiskām ekosistēmām (avots), reaģēt uz tām un pārvaldīt tās.

Sociāli tehniskās pārejas var definēt kā daudzdimensionālu pāreju no vienas sociāli tehniskās sistēmas uz citu, kas ietver ar atgriezenisko saiti būtiski saistītas tehnoloģiskas un sociālas izmaiņas (Geels, 2005).

Dzīvo organismu daudzveidība augsnē, ieskaitot baktērijas, sēnes, vienšūņus, nematodes un sliekas.

Izmaiņas augsnes veselības stāvoklī, kā rezultātā samazinās ekosistēmas spēja nodrošināt preces un pakalpojumus to patērētājiem.

Izmērāmas fizikāls, ķīmisks vai bioloģisks rādītājs, kas saistīts ar funkcionāliem augsnes procesiem, un ko var izmantot, lai novērtētu augsnes veselības stāvokli, ko ietekmē apsaimniekošana un klimata pārmaiņas. Tiem labi jākorelē ar ekosistēmu procesiem, jāintegrē augsnes fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības un procesi, jābūt pieejamiem daudziem lietotājiem, jābūt jutīgiem pret apsaimniekošanu un klimatu, jābūt esošo datu bāzu sastāvā un jābūt interpretējamiem.

Augsnes spēja uzturēt sauszemes vides produktivitāti, daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus.

Process, kas izraisa augsnes degradāciju. Augsnes apdraudējumu piemēri ir paskābināšanās, sablīvēšanās, piesārņojums, augsnes organisko vielu satura samazināšanās, augsnes bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, pārtuksnešošanās, erozija, plūdi un ūdens plūsmas traucējumi, zemes nogruvumi un sāļošanās.

Augsnes ieguldījuma ekosistēmu pakalpojumos skaitliskā vērtība.

Ilgtspējīgu biznesa modeļu mērķis ir izmantot proaktīvu daudzu ieinteresēto personu pārvaldību, inovācijas un ilgtermiņa perspektīvu, lai sasniegtu ilgtspējības mērķus. Tāpēc ilgtspējīgi uzņēmējdarbības modeļi ir efektīvi palīdzējuši samazināt uzņēmējdarbības kaitīgo ietekmi uz vidi un sabiedrību, nodrošinot risinājumus, kas palīdz uzņēmumiem vienlaikus sasniegt savus ekonomiskos un ilgtspējības mērķus.

Modelis, kas izpēta uz ilgtspējību orientēta biznesa modeļa inovācijas. Tas paplašina sākotnējā biznesa modeļa “audeklu”, pievienojot divus slāņus: vides slāni, kura pamatā ir dzīves cikla perspektīva, un sociālo slāni, kura pamatā ir ieinteresēto personu perspektīva.

Vērtību ķēde apraksta visu darbību klāstu, kas nepieciešams, lai produkts vai pakalpojums no koncepcijas caur dažādām ražošanas fāzēm (ietverot fiziskās transformācijas un dažādu ražotāju pakalpojumu ieguldījumu kombināciju), nonāktu līdz piegādei gala patērētājiem, un galīgai deponēšanai pēc lietošanas beigām.

uz augšu